Article

Finanšu sektora attīstības iespējas

Kāda loma Latvijas makroekonomikā ir finanšu pakalpojumu eksportam? Kā var kļūt par starptautisku finanšu centru? Vai Rīgā var kļūt par tādu centru un kādai jābūt risku vadībai? Šie un daudzi citi nozīmīgi jautājumi tika aplūkoti Dienas Biznesa konferencē "Finanšu sektora attīstības iespējas", kas norisinājās š.g. 4. novembrī. Starp ekspertiem dalību ņēma arī Deloitte Latvia partneris un valdes loceklis Igors Rodins.

Lai Rīga kļūtu par reģionālo finanšu centru, būtiski ir definēt tās jomas, kurās mēs varam būt stiprāki nekā citas valstis, un uz šo mērķi virzīties, Dienas Bizness rīkotajā konferencē Finanšu sektora attīstības iespējas vērtē eksperti, minot, ka Latvijas priekšrocības ir kvalificētie speciālisti, valodu zināšanas, tehnoloģiju attīstība un spēcīgās bankas. Banku sektoram ir nozīmīga loma Latvijā – pērn tas veidoja 2,75% no IKP, no kuriem iekšzemes klientu segments bija 1,49%, prezentējot pētījumu, saka KPMG Baltics direktore Evija Miezīte. Tādējādi banku starptautisko klientu segmenta pienesums IKP ir pielīdzināms tradicionālajām nozarēm (piemēram, lauksaimniecībai) un veido nedaudz virs 1% no IKP. Līdzīgi kā banku starptautisko klientu segments, arī pakalpojumu un tehnoloģiju nozaru, piemēram, informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas nozaru pienesums IKP ir robežās no 1 līdz 2%. Finanšu pakalpojumu kopējais eksports aizvadītajā gadā sasniedza 460 milj. eiro, kas veido 3% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta jeb 11% no pakalpojumu eksporta. Savukārt vidēji pievienotā vērtība pie IKP no viena darbinieka starptautiskajā banku sektorā Latvijā ir bijusi 115,5 tūkst. eiro, kas gandrīz piecas reizes pārsniedz tautsaimniecības vidējo rādītāju, liecina KPMG apkopotā informācija. Patlaban Latvijā strādājošās kredītiestādes, kas apkalpo nerezidentu sektoru, vētī savu klientu bāzi. Tā rezultātā šā gada pirmajā pusgadā nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās sarucis par 11%, ārvalstu klientu skaits – par 3,5%, taču neto komisiju apmērs audzis par 3%, informē SIA Deloitte Latvija partneris un valdes loceklis Igors Rodins. Tas nozīmē, ka bankas ir atbrīvojušās no klientiem, kuri neatbilst attiecīgajām prasībām, pagaidām bez būtiskas ietekmes uz ieņēmumiem. Tajā pašā laikā, ņemot vērā administratīvo izmaksu pieaugumu, skatoties no rentabilitātes viedokļa, nākotnē tā var būt reāla problēma, jo pirmie seši mēneši neuzrāda pilnu ainu, ņemot vērā, ka šogad notika ASV kompāniju audits šajās bankās, kas radīja papildus izmaksas, un tiek attīstīta AML sistēma, kas ietver arī papildus izdevumu rašanos. Kā liecina Deloitte Latvija dati, likviditātes rādītājs nerezidentu bankās ir būtiski augstāks nekā rezidentu bankās, līdz ar to brīdī, kad bankai iestātos grūtības, pasākumi, kas tiktu īstenoti, būtu pietiekami adekvāti, lai limitētu risku. Līdz ar to faktiski nevar iedomāties tādu situāciju, kad, nerezidentu bankai nokļūstot finanšu grūtībās, tiktu izdarīts spiediens uz noguldījumu apdrošināšanas fondu.

 

Pilnā raksta versija pieejama laikrakstā "Dienas Bizness" (11.11.2016): https://www.db.lv/laikraksta-arhivs/zinas/jadefine-attistibas-virzieni-456563 

Did you find this useful?

Related topics